Svētdiena, 5 Decembris 2021

Vārda diena: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Manā vārdnīcā nav vārda “neiespējams”.

Napoleons Bonaparts

Pieskarties Nila Gileviča daiļrades mantojumam

2021.gada 13.oktobrī Daugavpils Baltkrievu kultūras centra (BKC) literārajā viesistabā notika literāri muzikālais vakars “Lasām Nilu Gileviču kopā”, veltīts baltkrievu literatūras klasiķa Nila Gileviča 90.gadadienai.

Nils Gilevičs – dramaturgs, literatūrzinātnieks, tulkotājs, folklorists, zinātnieks, filoloģijas zinātņu doktors, profesors, valsts un sabiedriskais darbinieks, pēdējais “Baltkrievijas tautas dzejnieks”. Katrs baltkrievs ir pazīstams ar N.Gileviča daiļradi, kurš pēc sevis atstāja bagātīgu daiļrades mantojumu – dzeja krājumus, lugas, stāstus u.c.

Īstam baltkrievu tautas dēlam tika veltīts videosižets no Baltkrievu valsts arhīva fondiem, viesu uzstāšanās, kuras skanēja no ekrāna un dziesmās klātienē. Vairāk nekā simts Nila Gileviča dzejoļu iedvesmoja komponistus izveidot muzikālos darbus. No spilgtākajiem piemēriem – “Вы шуміце, бярозы”, “Сонца ў азерцы”, “Калі ўстанеш рана” un daudzi citi. Muzikālie darbi ar autora vārdiem ir visu BKC kolektīvu repertuāros, tāpēc radošajā vakarā skanēja dziesmas “Не пытайся, маці” ansambļa “Praļeski” solistes Anastasijas Lukašenokas izpildījumā, kā arī “Ах, якая над Гайнай купальская ноч” ansambļa “Kupaļinka” izpildījumā.

Vakara dalībnieki aktīvi diskutēja, dalījās viedokļos, apsprieda Nila Gileviča interesantos dzīves faktus. Piemēram, kāpēc ne viena no viņa 15 lugām netika iestudēta, kāpēc viņš saīsināja savu “revolucionāro” vārdu līdz lakoniskam vārdam Nils, kāpēc nebija gatavs tādai vistautas popularitātei ar dziesmu “ лягу-прылягу”.

Baltkrievijas Rakstnieku savienības loceklis Staņislavs Volodjko tikās ar N.Gileviču un saglabāja kopīgo bildi no viena literārā foruma ar daudzu baltkrievu literātu autogrāfiem.Vēstures zinātņu kandidāte Nina Juhnovska studēja Baltkrievijas Valsts universitātē tajā laikā, kad tajā pasniedza N.Gilevičs.

Patriotisku, lirisku un pat “kulināru” dzeju iedvesmojoši lasīja Lilija Voronova, Gaļina Sontocka, Inna Vaļuško, Valentīna Anikika, Marija Pometjko. Bet vēlāk izpildīja dažas populāras dziesmas ar N.Gileviča vārdiem.

“1990.gadu sākumā veidojās neatkarīga valsts – Baltkrievijas Republika, un tajā laikā īpaši aktuāli skanēja N.Gileviča dzeja, dziesma “Шлях да Беларусі”. Viņš piedalījās “Likumā par valodu” izstrādē un ieņēma stingru baltkrievu valodas aizstāvja pozīciju. Viņam bija savs viedoklis par daudzām sabiedriskajām problēmām un viņš nebaidījās to izteikt. Dzejnieks izrādījās gaišreģis. Šodien, tāda autoritāra vārda, ar tādu skaidru pilsonisko nostāju, mūsdienu baltkrievu literatūrā, laikam nav” – teica BKC vadītāja Žanna Romanovska, rezumējot vakaru.

“Strādā tā, it kā dzīvosi mūžīgi” – teica N.Gilevičs. Un viņa daiļdarbi skanēs mūžīgi un atmiņa saglabāsies baltkrievu sirdīs.

 

Informāciju sagatavoja:

Marija Pometjko,

Baltkrievu kultūras centra metodiķe