Svētdiena, 13 Oktobris 2024

Vārda diena: Irma, Mirga

Izdzīvo nevis pats stiprākais, bet gan visjutīgākais pret pārmaiņām.

Čārlzs Darvins

Pirmajā dienā Eiroparlamenta vēlēšanām iesniegti 5 partiju kandidātu saraksti

Ceturtdien, 25. janvārī, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sākusi politisko spēku iesniegto kandidātu sarakstu pieņemšanu startam Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Jau ceturtdien to izdarījuši piecu politisko spēku pārstāvji, taču dažām partijām kandidātu saraksti vēl top. 

ĪSUMĀ:

  • Sarakstus iesniegušās partijas: "Latvijas attīstībai", "Stabilitātei!", "Progresīvie", Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība.
  • Vairāki politiskie spēki pilnus kandidātu sarakstus vēl tikai atklās. 
  • Drošības jautājumus savu programmu pirmajās ailēs liek vairums sarakstu pieteicēju.
  • Politiķi pārliecināti par lielāku vēlētāju aktivitāti šajās EP vēlēšanās.

CVK līdz 9. februārim pieņems partiju un partiju apvienību pieteiktos kandidātu sarakstus startam EP vēlēšanās. 

Ceturtdien savas programmas un kandidātu sarakstus iesniegušas piecas partijas: "Latvijas attīstībai""Stabilitātei!""Progresīvie"Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība

Līdz šim iesniegtie EP vēlēšanu kandidātu saraksti iesniegšanas secībā:

Vairāki politiskie spēki pilnus kandidātu sarakstus vēl tikai atklās. Piemēram, CVK portālam LSM.lv norādīja, ka 29. janvārī kandidātu sarakstu iesniegs "Saskaņa", bet 5. februārī – "Jaunā Vienotība".

Pavisam vēlmi piedalīties EP vēlēšanās izteikušas 15 partijas.

Saraksta iesniegšanas process aizņēma apmēram pusstundu – CVK sekretārs Ritvars Eglājs pārliecinājās, ka saraksta iesniedzēji iemaksājuši drošības naudu – 8000 eiro – un ka partijas priekšvēlēšanu programma un informācija par kandidātiem iesniegta korekti.

Partiju prioritātēs dažādi uzsvari

"Latvijas attīstībai" saraksta līderi – pašreizējais EP deputāts Ivars Ijabs, bijušie ministri Artis Pabriks un Vjačeslavs Dombrovskis. Eiropas izaicinājumus šajā un turpmākajos gados Ijabs raksturoja šādi: "Es domāju, ka šobrīd Eiropai ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj panākt lietas un vienlaikus nenodotos eksperimentiem. Šī nav tā situācija pasaulē, kad Eiropa varētu atļauties svārstīties, šķelties vai nezināt, ko darīt."

Partija "Stabilitātei!" EP vēlēšanās piedalās pirmo reizi, kandidātu sarakstā uzsvaru liek uz politikā nepieredzējušiem cilvēkiem ar zināšanām ekonomikā. Ar pirmo numuru no partijas kandidē produktu vadītājs Ņikita Piņins. Starp kandidātiem ir arī Naomi Farbere ar augstāko izglītību starptautiskās ekonomikas un komercdiplomātijas jomā, kā arī Vjačeslavs Ciganovs, kurš ieguvis izglītību ekonomikas sfērā. 

Bez pieredzes EP ir arī pašlaik Saeimā nepārstāvētā Jaunā konservatīvā partija. Tās saraksta līderis Tālis Linkaits kandidātu sarakstu pieteica ar norādi uz paaudžu maiņu arī EP: "Mēs nākam ar enerģisku, pieredzes bagātu komandu, kas būs arī noteikts pretsvars bērnišķīgam kreisumam un vieglprātīgam zaļumam. Drošības situācija Eiropā ir pāri visam, ņemam to vērā katrā mūsu darbībā, bet tikpat nozīmīga arī migrācijas politika, perifēro valstu interešu aizsardzība un, kā jau minēju, būtiska arī zaļā kursa piebremzēšana."

"Progresīvo" saraksta līderi ir publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un partijas līdzpriekšsēdētāja Justīne Panteļējeva. Partijas izvirzītās prioritātes – būt aizsargātiem, labklājīgiem un piederīgiem. Pinto uzsvēra nepieciešamību pēc skaidriem pārrobežu risinājumiem šīm problēmām: "Mūsu vidū joprojām ir nepiedodami daudz cilvēku, kuriem ir grūti. Militārie draudi, ekonomiskā nestabilitāte un klimata pārmaiņas ir izaicinājumi, kas šīs grūtības tikai pastiprina, neraugoties uz valstu robežām kartē."

Nacionālās apvienības līderi būs EP viceprezidents Roberts Zīle un Saeimas deputāti Ināra Mūrniece un Rihards Kols.  Partija iestāsies par atbalsta sniegšanu Ukrainai, stiprinot sankcijas pret Krieviju, un ES paplašināšanu, tajā uzņemot Ukrainu un Moldovu, un  uzsver – Eiropas Parlamentā jāstiprina sankcijas pret Krieviju un jādara viss iespējamais, lai tās nebūtu iespējams apiet. 

Politiķi pārliecināti par lielāku vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās

Drošības jautājumus savu programmu pirmajās ailēs liek vairums sarakstu pieteicēju, arī vērtējot, ka saspīlētās starptautiskās situācijas dēļ šoreiz aktivitāte EP vēlēšanās būs lielāka. Latvijā 2019. gada EP vēlēšanās piedalījās 33,51% balsstiesīgo – vairāk nekā EP vēlēšanās 2014. gadā.

Tomēr politiķu redzējumi par to, cik mērķtiecīgi censties iedvesmot vēlētājus aizdoties līdz vēlēšanu iecirkņiem, atšķiras.

Nacionālās apvienības līderis Roberts Zīle sacīja: "Ja cilvēks aiz drauga vai kādiem citiem motīviem aiziet uz vēlēšanām, bieži vien nāksies nožēlot savu izvēli, jo viņš nebūs iedziļinājies un pārliecināts par izdarīto izvēli."

Savukārt "Progresīvo" EP vēlēšanu kandidāts Mārtiņš Staķis pauda: "Es domāju, ka šīs noteikti nav tās vēlēšanas, kurās drīkst palikt mājās, jo Eiropas vienotībai ir tādi izaicinājumi, kādu nav bijis sen. Gan tāpēc, ka dažādi orbānveidīgi politiķi mēģina šķelt Eiropas vienotību, gan arī drošības apdraudējumu dēļ. Tas ir par Eiropas un mūsu visu nākotni."

LSM.lv

Foto: wikipedia